Kafejnīcas un to vēsture

Mūsdienās vārds ”kafejnīca” saistās ar vietu, kur iespējams baudīt gan ēdienus, gan dažādu dzērienus. Tomēr pēc paša nosaukuma var secināt, ka šim mūsdienu ēdnīcas paveidam oriģināli ir saistība ar kafiju un tas nebūt nav ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs. Mūsdienās ir kafejnīcas, kas nodarbojas tikai ar kafijas dzērienu pasniegšanu, taču šīm iestādēm ir vairāk kā 500 gadu sena vēsture. Pastāv vairākas leģendas par kafijas pasniegšanu ”Kiva Han” kafijas namā Stambulā, Turcijā. Tas iespējams noticis 15. gadsimtā beigās, bet nepastāv tieši pierādījumi, kas apliecina šī fakta patiesumu.

Starp 1512. un 1524. gadu kafejnīcas kļuva par politisku sanāksmju vietu musulmaņiem Mekas pilsētā. Pāris gadus vēlāk šādas iestādes tika atvērtas tuvākajās reģiona pilsētās, kā Damaskā un Konstantinopolē (Stambulā). Drīzumā kafejnīcas kļuva par Osmaņu kultūras daļu un izplatījās visos impērijas apgabalos. Pirmo reizi ārpus Osmaņu impērijas kafejnīcas parādījās Eiropā, 17. gadsimtā, kur tās ātri nostiprinājās un kļuva populāras. Pirmā no tām 1645. gadā izveidojās Venēcijā, jo tai bija cieši sakari ar Osmaņu tirgotājiem. Piecus gadus vēlāk tika izveidota pirmā kafejnīca Anglijā, kur 30 gadus laikā to skaits sasniedza jau 3 tūkstošus. Pēc Osmaņu otrā uzbrukuma Vīnei, pilsētas iedzīvotāji Osmaņu pamestajās apmetnēs atrada kafijas maisus. Izmantojot šos resursus, kāds poļu karavīrs atvēra pirmo kafejnīcu Vīnē. Turpmāko 200 gadu laikā kafejnīcas izplatījās pa visu Eiropu un katrā reģionā izveidojās sava, unikāla kafijas kultūra. 1945. gadā Milānā tika izveidota pirmais espresso kafijas automāts. Ātri vien šis aparāts nonāca visās zināmākajās kafejnīcās un restorānos Eiropā un Ziemeļamerikā. Pēc tam pat tika atvērti pirmie espresso bāri.

Mūsdienās viena no zināmākajām kafejnīcu ķēdēm pasaulē ir Starbucks. Šīs kompānijas vēsture aizsākās ar holandiešu izcelsmes kafijas meistara Alfrēda Pīta kafejnīcas atvēršanu Kalifornijā 1966. gadā. Viņš bija Starbucks dibinātāju skolotājs kafijas gatavošanas jautājumos un sākotnēji arī palīdzēja šim uzņēmumam ar kafijas piegādi. 1971. gadā tika atvērta kafejnīca, kura saviem klientiem piedāvāja kafiju no augstākā labuma pupiņām. To dibināja trīs koledžas studenti un divu gadu laikā kopš atvēršanas, tika atvērtas vēl 2 šādas kafejnīcas. Kompānijai 1982. gadā pievienojās uzņēmējs Hovards Šulcs, kurš lika uzsvaru uz iepriekš pagatavotas espresso kafijas pārdošanu. Vēlāk viņš pārpirka pārējo īpašnieku akcijas un vēl joprojām ir Starbucks uzņēmuma vadītājs. Viņa plānos arī bija paplašināt kompānijas darbības laiku un šobrīd darbojas ir vairāk kā 16 tūkstoši Starbucks kafejnīcu 40 pasaules valstīs.

Ļoti straujš kafejnīcu skaita pieaugums (900%) tika piedzīvots Dienvidkorejā, laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam. Valsts galvaspilsētā Seulā šobrīd ir lielākais kafejnīcu blīvums pasaulē, jo šeit atrodas vairāk kā 10 tūkstoši šādu iestāžu. Kafejnīcas darbiniekiem, kuri nodarbojas ar kafijas vai kāda specifiska kafijas dzēriena pagatavošanu tiek piedēvēts termins ”barista”. Lai kļūtu par baristu Eiropā un Amerikā ir noteikti standarti, kas liek iziet attiecīgu apmācību, lai būtu iespējams strādāt šajā profesijā. Mūsdienu kafejnīcas, kuras specializējas kafijas dzērienu pasniegšanā, kā ”Starbucks”, ”Costa Coffee” vai ”Coffee Inn” ir kļuvušas par ļoti populāru satikšanās un brīvā laika pavadīšanas vietu jauniešiem. Baudot kādu no kafijas dzērieniem, lielākoties ir iespēja klausīties mūziku, apsēsties ērtā vietā un sarunāties ar draugiem. ”Oriģinālo” kafejnīcu skaits Latvijā un citviet Eiropā pēdējo gadu laikā pieaug, rietumu kultūras ietekmē.