Kafijas automātu dizains un tā vēsture

Kafijas automātu dizains ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kurš jāapdomā, pērkot šādu ierīci. Pirmā lieta, ko noteikti jāievēro, ir automāta izmēri. Jau iepriekš ir jāizdomā, cik daudz vietas kafijas automāts varēs aizņemt un cik bieži tas tiks izmantots. Publiskie kafijas automāti parasti aizņem daudz vietas, jo atrodas kādā publiskā vietā, piemēram, kinoteātrī vai sporta kompleksā. To izmērs ir saistīts ar ietilpību. Tie netiek uzkopti un uzpildīti katru dienu, tādēļ tiem jābūt pietiekami ietilpīgiem, lai varētu apkalpot klientus pietiekami ilgā laika posmā starp apkopes reizēm (parasti 2-4 nedēļas). Personīgie kafijas automāti ir mazāki, jo tiem nav vajadzība strādāt lielam cilvēku daudzumam. Tie jāizvēlas pēc izmēra un dizaina, kas labi sader kopā ar virtuves dizainu.

20. gadsimta sākumā liela daļa kafijas automātu pēc dizaina bija visai vienveidīgi (it īpaši ”kāstuves”), lai gan bija arī aparāti, kuru dizains variēja. Tie pārsvarā bija mehāniskie kafijas aparāti, jo sastāvēja no diviem, pilnīgi nošķirtiem nodalījumiem, kurus savienoja smilšu pulkstenim līdzīga tvertne. Šādi kafijas automāti visvairāk iedvesmoja industriālos dizainerus, lai radītu aizvien radošākas idejas šiem aparātu dizainiem. Interese par jaunu mehānisko kafijas aparātu dizainu radīšanu, izveidojās amerikāņu mākslas un amatniecības kustības laikā, kad tika prezentēti ”Silex” firmas kafijas automāti. Šos modeļus izveidoja divas mājsaimnieces no Masačūsetas štata ASV. Šis kafijas automāts sevī ietvēra mērglāzes tipa trauku, kas atrisināja sākotnējo problēmu ar šāda tipa kafijas aparātu biežo saplīšanu, kas padarīja šo produktu par nepievilcīgu patērētāju acīs. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kafijas automātus veidoja apaļās formās un kā materiālu arvien vairāk izmantoja metālu. Šāda dizaina tendence bija radusies tā laika pastāvošo mākslas virzienu ietekmē. 2. pasaules kara laikā atkal popularitāti piedzīvoja kafijas automāti, kuri bija ražoti no stikla, jo metāli, kā alumīnijs un hroms šajā laikā nebija viegli iegūstami. Pēckara zinātnes un tehnoloģiju attīstība bija labi redzama arī kafijas un kafijas automātu ražošanā un vēlāk mārketingā. Patērētājiem bieži tika uzsvērts, ka jaunie kafijas aparāti ir spējīgi strādāt, atbilstot visiem nepieciešamajiem standartiem temperatūras un kafijas gatavošanas ilguma ziņā, kas ietekmē kafijas šķīstību un tādējādi arī aromātu un garšu. 40. gados vācu ķīmiķis Pēteris Šlumboms, kurš darbojās industriālajā jomā, prezentēja jaunu kafijas automātu. Kā mārketinga rīku viņš izmantoja aparāta īpašo dizainu un apgalvojumu, ka tas kafiju spēj pagatavot īpašā, iepriekš nepieredzētā veidā. Patiesībā viņa veidotais kafijas automāts bija līdzīgs mūsdienās sastopamajiem aparātiem (tas būtībā bija veidots no laboratorijas rīkiem un mērtrauka), un tas pat uz kādu brīdi bija populārs laikā, kad mājsaimniecībās plaši izmantoja dažādus automatizētus tehnoloģiskos risinājumus.

Vēlākos gados kafijas automātu ražotāji vairāk sāka vienkāršot aparātu dizainu un veidoja tos, lai tie atbilstu tā laika pircēju prasībām. Plastmasa un dažādi kompozītmateriāli sāka aizvietot metālu, līdz 70. gados tika izveidots pirmais pilienveida kafijas automāts. 90. gados bija kafijas automātu dizaina revolūcija, jo pircēji sāka pieprasīt dažādus aparātus, kuriem vajadzēja labi iederēties virtuves dizainā. Tā rezultātā sākās dažādu formu un krāsu kafijas automātu ražošana. Arī mūsdienās vēl joprojām ir iespējams iegādāties kafijas automātu, kas atbilst katra pircēja individuālajām vajadzībām. Dizains var tikt izvēlēts gan praktisku iemeslu dēļ, gan vizuālajam kopskatam. Tāpat mūsdienu ekonomiskajos apstākļos dažādi dizaina varianti tiek piemēroti dažādiem kafijas aparātu veidiem, jo bieži vien, iegādājoties automātu, tiek domāts par finansiālo aspektu.