Kafija, kā stimulants

Kafija ir viens no mūsdienās visvairāk lietotajiem simulantiem un kofeīns, jeb tā viela, kas padara kafiju tik neatvairāmu ir visvairāk lietotā narkotiskā viela pasaulē. Cilvēki katru dienu izdzert tik daudz kafijas, lai varētu nodrošināt ar kafijas krūzi ikvienu cilvēku uz mūsu planētas ieskaitot bērnus un pensionārus un tas savukārt nozīmē, ka jaunieši un pieaugušie lieto daudz vairāk kafiju, nekā vajadzētu.

Kofeīns, jeb aktīvā viela, kas palīdz mums palikt nomodā pēc kafijas tases izdzeršanas lai gan ir dabīga, tomēr ir uzskatāma par narkotiku un šai vielai pat ir fiziski simptomi, ja cilvēks mēģina no tās momentāni atteikties, nevis to dara pamazām samazinot devu, kā tam būtu jābūt ar jebkuru narkotisko vielu. Bet kafijas dzeršana un kofeīns mazās devās netiek uzskatīts par kaitīgu un bieži vien dažādi zinātnieki pat uzskata, ka kafijas dzeršanai pat ir veselību veicinoša ietekme, jo tā uzlabo sirdsdarbību un citas fizioloģiskās funkcijas.

Bet kā tad ir patiesībā?

Kafija tiek iegūta no kafijkoka, kas ir siltajos reģionos augošs augs, kurš veido mazus sarkanus augļus, lai vairotos. Šie augļi tad tiek novākti izkaltēti un apgrauzdēti lai veidotu kafijas pupiņas, kuras tad arī tiek izmantotas kafijas taisīšanā. Bet kāpēc gan šis koks ir izveidojis šādu vielu savos augļos? Pamatā kofeīns ir kā dabisks insekticīds un tas spēj atbaidīt un nogalināt dažādus insektus un kukaiņus, kas šīs saldās ogas varētu gribēt izmantot, kā barības vielu. Bet tāpēc, ka šī viela ir mazos daudzumos, tad cilvēka ķermenim, tā nenodara kaitējumu un tieši otrādi tā padara mūs efektīvākus, liek ātrāk strādāt un palielina koncentrēšanos. Bet pats galvenais efekts jau laikam ir tas, ka kafija un kofeīns ļauj mums palikt nomodā ilgāk, kā ķermenis mums atļauj un mūsdienu saspringtajā pasaulē šī ir ļoti svarīga viela. Bet nepārprotami kofeīns ir narkotiska viela un lai gan šīs vielas iedarbība ir daudz mērenāka, kā citām līdzīgām narkotiskajām vielām, tomēr šo vielu pat ir iespējams pārdozēt un, lai gan tas notiek ļoti retos gadījumos un tikai tad, kad kofeīns tiek uzņemts tīrā veidā, tomēr katru gadu pasaulē ir vairāki šādi nāves gadījumi.

No vienas puses lielākā daļa cilvēku katru dienu dzer kafiju un to neuzskata par neko īpaši sliktu, un tieši otrādi kafija ļauj mums ātrāk pamosties un uzmundrina mūs, bet tad, kad kafija tiek izmantota katru dienu bez pārtraukumiem un nav iespējams izturēt bez šīs narkotikas, tad jau cilvēkam ir problēmas un vajadzētu meklēt speciālistu palīdzību. Bieži vien cilvēki, kas mēģina atmest kafijas lietošanu saprot, ka pirmās dienas ir visgrūtākās, jo tajās sāp galva, ir slikts garastāvoklis un dzīve liekas bezkrāsaina un vienmuļa, bet pēc nedēļas vai divām visam vajadzētu atgriezties vecajās sliedēs un, lai gan kāre pēc kafijas mazināsies tikai ar laiku, tomēr no tās ir iespējams atturēties. Bet tas, vai to ir vajadzīgs darīt tā īsti nav skaidrs, jo paskatoties uz lielāko daļu cilvēces ir skaidri redzams, ka kafija noteikti, ka nav tā sliktākā viela, jo tā uzmundrina un padara mūs komunikablākus atšķirībā no stiprajām narkotiskajām vielām un pat salīdzinot ar alkoholu kafijai ir daudz mazāk un vieglāka iedarbība.